Saeima nodod komisijai grozījumus, kas ļautu paātrināti celt dzelzceļa maksu Krievijas labības tranzītam

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva izskatīšanai valdības sagatavotos grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām ieviest paātrinātu kārtību infrastruktūras maksas pārskatīšanai labības tranzīta pārvadājumiem no Krievijas.

Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja 66 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Satiksmes ministrijā (SM) skaidro, ka patlaban Dzelzceļa likums paredz divu mēnešu termiņu infrastruktūras maksas izmaiņu publicēšanai, taču valdība vēlas šo procesu būtiski saīsināt, ņemot vērā pieaugošās Krievijas labības tranzīta plūsmas caur Baltijas reģionu.

Grozījumi paredz noteikt termiņu pamatota lēmuma pieņemšanai, iespēju vienlaikus apstiprināt maksu aprēķināšanas shēmas izmaiņas un lēmumu par maksu, kā arī saīsināt iepriekšējās publicēšanas termiņus. Vienlaikus ministrija uzsver, ka konsultēšanās process, maksas ekonomiskais pamatojums un neatkarīgā regulatīvā uzraudzība tiks saglabāta.

Valdība šos grozījumus apstiprināja otrdien, 15. septembrī. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka lēmums bija nepieciešams steidzami, jo Krievijas graudu plūsma caur ostām notiek jau pašlaik.

Premjers skaidroja, ka pēc grozījumu pieņemšanas paaugstināta infrastruktūras izmantošanas maksa Krievijas graudu pārvadājumiem varētu stāties spēkā aptuveni trīs nedēļu laikā. Viņš piebilda, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs "LatRailNet" tiks aicināts piemērot maksu 300% apmērā, un šādu risinājumu pieļaujot arī Eiropas Savienības normatīvais regulējums.

SM norāda, ka paātrinātā procedūra attieksies uz visiem attiecīgos pārvadājumus veicošajiem pārvadātājiem neatkarīgi no to īpašnieka vai reģistrācijas valsts. Tās tvērums būs ierobežots ar Kombinētās nomenklatūras 10. nodaļā ietverto labību. Savukārt pārvadājumu grupu noteiks nosūtīšanas stacija Krievijā, nevis deklarētā preces izcelsme.

Ministrijā arī atzīmē, ka tvērumā varētu nonākt cita izcelsmes valstu labība, ja tā nosūtīta no Krievijas teritorijas, savukārt ar Krievijas izcelsmi vien nepietiks, ja nosūtīšanas stacija atrodas citā valstī. Izmaiņas attieksies arī uz kravām, kuras tiek vestas uz Latvijas ostām tālākai eksportēšanai.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļāvis, ka paaugstinātās maksas piemērošana var izraisīt arī tiesvedības no kravu pircēju puses, tomēr to uzskata par efektīvāko instrumentu politiskā mērķa sasniegšanai. Ministrs norādījis, ka par iespējamu līdzīgu pieeju plāno diskutēt arī ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

Vienlaikus valdība slēgtajā sēdes daļā skatīja arī Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par risinājumiem graudu tranzīta jomā. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pēc sēdes norādīja, ka apspriesti mehānismi, kā Nodokļu un muitas policijai rīkoties gadījumos, ja tiktu konstatēta sankcijām pakļautu preču pārvadāšana.

Kā ziņots, valdība jau iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.