Valsts policija oktobrī aizturējusi 11 “naudas mūļus” un kurjerus

2026. gada oktobrī Valsts policija aizturējusi vienpadsmit “naudas mūļus” un kurjerus, kuri tikušies ar kiberkrāpšanā cietušajiem, paņēmuši viņu naudu un bankas kartes, nelikumīgi izmantojuši svešus maksāšanas līdzekļus un iesaistījušies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Aizturēto vidū ir gan nepilngadīgie vai nesen pilngadību sasniegušie jaunieši, gan pensijas vecuma vīrietis, kurš noziegumus izdarījis arī ārvalstīs.

Aizturēts ārvalstu noziedzīgas grupas nolīgts kurjers

2026. gada jūlijā vairāki iedzīvotāji uzticējās sociālajos tīklos izplatītām maldinošām reklāmām - ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotiem video un foto, kuros valsts amatpersonas it kā reklamēja ienesīgas investīcijas. Nepārbaudot informāciju, daudzi cilvēki ieguldīja naudu krāpnieciskā investīciju platformā.

Organizēta noziedzīga grupa nolīgusi kurjeru, lai tas no cietušajiem saņemtu skaidru naudu un pārvietotu to uz grupas dalībnieka norādītām adresēm. Visas instrukcijas kurjers saņēma telefoniski un saziņas lietotnēs, un naudu viņš pārvietojis arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

2026. gada 14. oktobrī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja izkrāptās naudas kurjeru, kurš dzimis 1959. gadā. Noskaidrots, ka viņam bijis piedāvāts darbs it kā ārvalstu uzņēmumā - darba devēju viņš nekad nebija sastapis, saziņa notika attālināti, bet pienākumi ietvēra citām personām piederošas skaidras naudas saņemšanu un pārvadāšanu.

Papildus tam Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde oktobrī aizturējusi arī vēl četrus “naudas mūļus”.

Krāpnieki izmanto pakomātus un savervē jauniešus “Telegram”

2026. gada oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldē saņemta informācija no 1976. gadā dzimuša vīrieša un viņa sievas par to, ka no 12. līdz 14. oktobrim telefonkrāpnieki no viņiem izkrāpuši 67 690 eiro un trīs bankas kartes.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka krāpnieki zvanījuši vairākas reizes, uzdodoties vispirms par bankas darbinieku, vēlāk - par policistu. Viņi melojuši, ka bankas kontā notiekot noziedzīgas darbības un kāds mēģinot noformēt kredītu cietušo vārdā, tāpēc esot jānosūta policijai skaidra nauda un bankas kartes, lai noziedznieki tām nevarētu piekļūt. Noticējuši krāpniekiem, cietušie, izmantojot pakomātu pakalpojumus, nosūtīja savas bankas kartes, kā arī izņēma no kontiem skaidru naudu, ko arī nosūtīja ar pakomātu starpniecību.

Veicot operatīvos izmeklēšanas pasākumus, noskaidrotas personas, kas shēmā iesaistītas kā “naudas mūļi”. Oktobrī Rīgas Pārdaugavas pārvaldes likumsargi Rīgā un Olainē aizturēja četras personas, kas dzimušas 2009., 2007., 1997. un 1994. gadā.

Nozieguma organizētāji “naudas mūļus” meklējuši saziņas lietotnē “Telegram”. Kratīšanas laikā pie viena no aizturētajiem “mūļiem” atrasti 2 900 eiro, kas, visticamāk, pieder cietušajam.

26. oktobrī Rīgas Pārdaugavas pārvaldes likumsargi citā kriminālprocesā aizturēja vēl kādu 2002. gadā dzimušu jaunieti, kurš bija ieradies pie cietušās, lai paņemtu viņai izkrāpto naudu.

Krāpnieki prasa deklarēt naudu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes likumsargi saņēma iesniegumu no 1957. gadā dzimušas sievietes, kura 2026. gada septembra beigās apkrāpta pēc līdzīgas shēmas. Telefonkrāpnieki uzdevušies par bankas pārstāvjiem un Valsts policijas darbiniekiem, norādot, ka cietušajai esot jādeklarē skaidra nauda, jāieliek tā aploksnē un jānodod kurjeram. 23. septembrī cietusī nodeva kurjeram aploksni ar 2 300 eiro. 21. oktobrī Rīgas Austrumu pārvaldes darbinieki par šo noziegumu aizturēja 2008. gadā dzimušu naudas kurjeru.

Par sadarbību ar kiberkrāpniekiem - līdz 12 gadiem ieslodzījumā

Likumsargi aicina iedzīvotājus nepiekrist darba piedāvājumiem, kuros jāsaņem, jāpārvadā vai jānodod citu personu nauda bez skaidra un pārbaudāma tiesiska pamata - šādas pazīmes nepārprotami liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ņemot vērā, ka līdzīga krāpšana visbiežāk tiek izdarīta organizētā grupā un izkrāptās naudas apmēri parasti ir lieli, par līdzdalību šādos noziegumos, tostarp darbošanos kā “naudas mūlim” vai izkrāptās naudas kurjeram, paredzēti īpaši bargi sodi.

• Par krāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā vai ko izdarījusi organizēta grupa, likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
• Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas izdarīta lielā apmērā vai ko izdarījusi organizēta grupa, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, kritiski izvērtēt negaidītus zvanus un iepazīties ar biežākajiem krāpšanas veidiem, kā arī drošības ieteikumiem policijas mājaslapā.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.