2026. gada 4. novembrī ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē Nīderlandē apmeklēja NATO Apvienoto spēku pavēlniecību Brunsumā un piedalījās ārlietu ministru neformālajā sanāksmē. Vizītes centrā bija NATO austrumu flanga, Latvijas austrumu robežas un pretgaisa aizsardzības stiprināšana, turpmākais atbalsts Ukrainai un spiediena palielināšana uz Krieviju.

Amatpersonas vizītes laikā pārrunāja arī drošības situāciju Tuvajos Austrumos un transatlantisko sadarbību.

Tikšanās NATO pavēlniecībā Brunsumā

NATO Apvienoto spēku pavēlniecībā Brunsumā ministre tikās ar tās komandieri ģenerāli Ingo Gerharcu (Ingo Gerhartz), lai pārrunātu NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstīšanu, kā arī NATO Austrumu flanga turpmāko stiprināšanu.

Sabiedriskā aptauja Kā jaunā maksa par sūtījumiem no ārpus ES ietekmēs jūsu pirkumus? Balsot

B. Braže īpaši uzsvēra nepieciešamību stiprināt Latvijas austrumu robežu, kā arī kāpināt pretgaisa aizsardzības kapacitāti. Ministre apstiprināja Latvijas gatavību uzņemt vairāk sabiedroto karavīru un piedāvāja piemērotus apstākļus jaunu militāro tehnoloģiju testēšanai.

Ministre pateicās par Nīderlandes ieguldījumu NATO Austrumu flanga drošībā, kā arī par Vācijas un Nīderlandes korpusa (1GNC) taktiskās komandvadības pārņemšanu pār NATO sauszemes spēkiem Latvijā un Igaunijā. Tāpat tika atzīmēta ASV un Kanādas loma Baltijas valstu drošības stiprināšanā. Puses apmainījās viedokļiem par NATO kaujas spēju attīstīšanu un alianses noturību pret Krievijas draudiem.

Ārlietu ministru neformālā sanāksme

Vizītes laikā ministre piedalījās Nīderlandes ārlietu ministra Toma Berendsena (Tom Berendsen) un Vācijas ārlietu ministra Johana Vādefula (Johann Wadephul) rīkotajā ārlietu ministru neformālajā sanāksmē.

Sanāksmes laikā amatpersonas pārrunāja Krievijas agresijas karu Ukrainā, situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un transatlantiskās attiecības. Ministre uzsvēra nepieciešamību turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, it īpaši stiprinot Ukrainas enerģētikas sektora noturību un pretgaisa aizsardzību pirms gaidāmās ziemas. Viņa aicināja turpināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, paplašinot sankcijas un nepieļaujot Krievijas dalību starptautiskos sporta un kultūras pasākumos.

Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos, īpaša uzmanība pievērsta starptautiskajiem centieniem situācijas Hormuza šaurumā efektīvai risināšanai, kā arī turpmākajiem soļiem Gazas konflikta izbeigšanai. Ministre uzsvēra atbalstu miermīlīgam divu valstu risinājumam Izraēlas un Palestīnas konfliktā.

Ministri apsprieda transatlantiskā dialoga aktualitātes, tai skaitā ASV lomu Eiropas drošībā un ES-Kanādas jauno stratēģiskās partnerības formātu. Ministre norādīja, ka ASV un cieša transatlantiskā sadarbība joprojām ir neaizstājams Eiropas drošības pamats.