Nākamās valdības veidotājam Andrim Kulbergam (AS) pēc pirmajām sarunām ar Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno vienotību" (JV) vēl neesot nekādu sajūtu, kāda būs nākamā valdības koalīcija, jo visi politisko sadarbību varianti vēl esot "uz galda".

Kulbergs ceturtdien intervijā TV3 klāstīja, ka pašlaik joprojām esot iespējama "Apvienotā saraksta" (AS) sadarbība ar dažādām partijām.

Lai arī publiskajā telpā jau izskan virkne potenciālo ministru uzvārdu, AS politiķis apgalvoja, ka par ministru kandidātiem pašlaik netiekot runāts.

Sabiedriskā aptauja Ko Saeimai darīt ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Balsot

Kulbergs atkārtoja, ka lielākā nākamās valdības priekšā stāvošā problēma būs budžeta tēriņu ierobežošana. Viņš atkārtoja pozīciju, ka politiķiem esot jāsāk ar sevi, samazinot deputātu komepsācijas, ministru reprezentācijas izdevumus, partiju valsts finansējumu, bet politiķu algas iesaldējot, nevis samazinot.

Premjera amata kandidāts stāstīja, ka no NA un JV saņēmis pamatā pozitīvas atbildes uz viņa kā būtiskiem idetificētajiem jautājumiem. Arī partneriem būšot iespējas piedāvāt savas prioritātes, bet pašlaik Kulbergs pamatā gaida vien piedāvājumus taupīšanai.

Kulbergs uzskata, ka iepriekš partijas un to veidotās valdības bijušas "pārāk mīkstas" un dažādu nozaru lobijiem pārāk viegli un nepamatoti apsolījušas lielāku finansējumu.

Kulbergs uzskata, ka garā pauze pirms jaunās valdības veidošanas sarunām bijusi objektīva, jo viņam liels laiks jāvelta sarunām par Eiropas Savienības budžetu.

Kā ziņots, Kulbergs šonedēļ paziņoja, ka pirmajā oficiālajā valdības veidošanas sarunu kārtā ar potenciālajiem koalīcijas partneriem - NA un JV - panācis vienprātību par vairākiem būtiskiem pārmaiņu virzieniem, tostarp valsts pārvaldes efektivizēšanu, ministriju funkciju pārskatīšanu un nepieciešamību sakārtot valsts finanses.

Pēc tikšanās Kulbergs sacīja, ka gan ar JV, gan NA izdevies rast kopīgu izpratni par to, ka līdzšinējā pieeja valsts finanšu pārvaldībai ir jāmaina un nākamajai valdībai būs jāīsteno reformas, lai ierobežotu izdevumu pieaugumu un veicinātu ekonomisko attīstību.

Ar JV panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamību pārskatīt ministriju skaitu un funkcijas, virzīties uz iestāžu apvienošanu, centralizēt atsevišķus valsts pārvaldes procesus, kā arī samazināt birokrātiju. Tika apspriesta arī Eiropas Savienības fondu administrēšanas sistēmas centralizēšana, efektīvāka valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana un mākslīgā intelekta plašāka ieviešana valsts sektorā.

Savukārt NA pēc sarunām pauda, ka par lielāko daļu jautājumu izdevies rast kopīgu redzējumu. Abas puses vienojušās par nepieciešamību stiprināt valsts drošību, veicināt ekonomikas izaugsmi un paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti. NA arī atzinīgi novērtējusi Kulberga piedāvātos pārmaiņu priekšlikumus un paudusi gatavību turpināt darbu pie to pilnveidošanas.

Kulbergs potenciālajiem partneriem prezentējis arī jaunu valdības darba modeli, kas paredzētu trīs dokumentu sistēmu - valdības pārmaiņu plānu, Saeimas pārmaiņu plānu un ministru misijas vēstules ar konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem. Pēc politiķa teiktā, tas ļautu skaidrāk noteikt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Trešdien Kulbergs sāka pirmo oficiālo valdības veidošanas sarunu kārtu ar JV un NA. Piektdien, 30. oktobrī paredzētas sarunas ar "Progresīvajiem", bet nākamās nedēļas sākumā - ar partiju "Latvija pirmajā vietā". Nākamais sarunu raunds plānots pēc 4. novembra.