Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) varētu atkal rīkot protesta pasākumus, ja 2027. gada budžetā netiks ievērotas tās prasības, aģentūrai LETA sacīja LVSADA priekšsēdētāja Līga Bāriņa.

Viņa uzsvēra, ka medicīnas darbinieku atalgojums ir arodbiedrības pirmā prioritāte. LVSADA savu nostāju jau paudusi rakstiski un nav gatava piekrist nekāda veida atalgojuma samazinājumam. Saistībā ar izvirzītajām prasībām arodbiedrība ir gatava arī vērsties pie tiesībsarga un izmantot visas tās rīcībā pieejamās iespējas.

Līdztekus atalgojumam viena no galvenajām prasībām ir apturēt un pārskatīt slimnīcu tīkla reformu. Bāriņa atzina, ka slimnīcu darbs ir jāsakārto, taču pauda bažas, ka pašreizējā slimnīcu tīkla reformēšanas iecere varētu vājināt pakalpojumu pieejamību reģionos.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) prezentācijā slimnīcu sadarbības tīklam veselības aprūpē norādīts ietaupījuma mērķis 40 miljonu eiro apmērā gadā. Slimības lapu un pabalstu administrēšanas izmaiņām norādīts 50 miljonu eiro ietaupījums gadā, bet citām nozaru reformām, par kurām lemtu nozaru ministrijas, - 70 miljoni eiro gadā. Kopējais nozaru reformu ietaupījuma mērķis 2027.-2030. gadam ir 650 miljoni eiro.

Komentējot slimnīcu sadarbības tīklam norādīto ietaupījumu, Bāriņa sacīja, ka joprojām nav redzējusi slimnīcu reformas izvērtējumu, kā arī konkrētus aprēķinus. Viņas vērtējumā ietaupījumu līdz ar šo reformu varētu panākt vienīgi uz darbinieku rēķina.

Arodbiedrības ieskatā jārunā par to, kā piesaistīt darbiniekus reģioniem un kādus pakalpojumus nodrošināt reģionālajos centros. Nepieciešams skaidri noteikt reģionālo centru specializāciju, lai būtu zināms, kur pieejama palīdzība dažādu traumu gadījumā.

LVSADA arī iebilst pret paramediķu un flebotomistu profesiju ieviešanu. Bāriņa minēja, ka paramediķu profesijas ieviešanas izmaksas sākotnēji aplēstas ap desmit miljoniem eiro, bet flebotomistu profesijas ieviešanai būtu vajadzīgs papildu finansējums. Laikā, kad valdība meklē ietaupījumus, arodbiedrība par prioritāti uzskata esošo darbinieku noturēšanu, kompensējamo zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

LVSADA neatbalsta ieceri apvienot Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju, jo uzskata, ka tas rezultētos ar vēl mazāku finansējumu veselības aprūpei un lielāku slogu.

Nākamajam veselības ministram, pēc Bāriņas domām, būtu jāizvērtē līdzšinējo ieguldījumu izlietojums veselības aprūpē un amatpersonu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Viņas ieskatā, būtu jādomā par stingrākiem sodiem un lielāku atbildības pieprasīšanu no iepriekšējiem veselības ministriem.

Kā vēstīts, LVSADA pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos. Pieprasīts arī pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.

Arodbiedrība sākotnēji pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, "meklējot kompromisu", piekrita 25,4%. VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzinuši situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.

Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga, savukārt māsai noteiktā zemākā mēnešalga ir 1189 eiro. LVSADA norāda, ka bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma darbinieku trūkums nozarē padziļināsies.

Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.

Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Kulbergs vēlas līdz 2030. gadam Latvijā panākt tādu finansiālo situāciju, kāda bija 2018. gadā, tādējādi nākamajos četros gados budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro. To premjers otrdien paziņoja preses konferencē, norādot, ka 2018. gadā Latvijas reālā izaugsme bija 4%.

Kulberga iecere nākamajos četros gados valsts budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro paredz 2027. gadā ietaupīt 822 miljonus eiro, 2028. gadā - 667 miljonus eiro, 2029. gadā - 675 miljonus eiro, bet 2030. gadā - 711 miljonus eiro.

Kulbergs saredz, ka ietaupīt var sešos virzienos. Valsts pārvaldē četros gados varot ietaupīt aptuveni 900 miljonus eiro. Tas ietvertu amata vietu skaita samazināšanu, centralizētus valsts iepirkumus standartizētām precēm, kā arī kopīgi administratīvie pakalpojumi iestādēm.

Ar nozaru reformu palīdzību četros gads ietaupījumus būtu aptuveni 650 miljoni eiro. Tas nozīmētu slimību lapu un pabalstu administrēšanu, slimnīcu sadarbības tīklu veselības aprūpē un citas reformas.

Savukārt kapitāla, ieņēmumu un vienreizējo pasākumu sadaļā plānotais fiskālais efekts ir 540 miljoni eiro četru gadu laikā. Tas varētu nozīmēt citastarp fiksēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma ieviešanu un valsts uzņēmumu brīvo līdzekļu izmantošanu.

Noteikumu un administratīvās disciplīnas stiprināšana varētu dot vēl 370 miljonus eiro četru gadu laikā. Šis virziens būtu saistīts ar atkritumu un apropriāciju disciplīnas uzlabošanu un prioritāro pasākumu pārskatīšanu.