Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) valdības 100 dienu sniegums vērtējams pretrunīgi, tomēr kopējā virzība ir pozitīva, aģentūrai LETA atzina politologs Juris Rozenvalds.

Vērtējot Kulberga valdības 100 dienas, Rozenvalds norādīja, ka valdības sniegums vērtējams pretrunīgi, taču kā vienu no plusiem izcēla atšķirīgo premjera komunikācijas stilu salīdzinājumā ar iepriekšējo premjeri Eviku Siliņu (JV), kuras komunikācija, viņa ieskatā, bijusi neveiksmīga. Politologs norādīja, ka premjers aktīvi komunicē, reaģē, aktīvi izmanto sociālos tīklus. Tas, pēc viņa domām, sabiedrībai patīk un lielā mērā varētu būt veicinājis arī "Apvienotā saraksta" (AS) reitinga kāpumu.

Kā vienu no valdības panākumiem Rozenvalds izcēla paveikto drošības jomā, norādot, ka Latvija ir spērusi soli uz priekšu tajā, kā valsts reaģē uz drošības izaicinājumiem. Viņš atgādināja, ka viens no iemesliem, kas noveda pie Siliņas valdības krišanas, bija ar droniem saistītie incidenti, savukārt tagad ir reakcija, jo droni tiek notriekti. Rozenvalds vērtēja, ka, iespējams, aizsardzības ministra Raivja Meļņa pieredze Ukrainā ir nospēlējusi pozitīvu lomu.

Tāpat viņš vērtēja, ka veiksmīga bijusi sadarbība starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas struktūrām situācijas risināšanā uz valsts robežas.

Kā vēl vienu pozitīvu aspektu Rozenvalds minēja situāciju ap nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Lai gan pilnīgas skaidrības par turpmāko nākotni nav, viņa vērtējumā situāciju vismaz uz laiku ir izdevies sakārtot.

Vienlaikus politologs uzsvēra, ka Kulberga valdība ir priekšvēlēšanu valdība, jo tā izveidota trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to valdības darbība, pēc viņa vērtējuma, ir cieši saistīta ar to, kādi būs to rezultāti. Proti, vēlēšanu tuvums ļoti būtiski nosaka gan to, ko šī valdība dara, gan to, ko šī valdība nedara.

Runājot par Kulberga valdības darbiem, Rozenvalds kā piemēru minēja diskusijas par imigrācijas ierobežošanas plānu. Viņa vērtējumā tur redzami izrādes elementi, ko iestudējusi Nacionālā apvienība (NA), labi apzinoties, ka nesaskaņotu dokumentu Ministru kabinets nepieņems, bet tāpat to iesniedzot.

Politologs norādīja, ka Ministru prezidents pamatoti iebildis pret šādu rīcību, savukārt pēc tam no NA sekojusi kritika, pārmetumi par nepietiekamām rūpēm par valsts drošību. Viņa ieskatā konkrēts risinājums jautājumam, visticamāk, tiks atrasts, taču pašu diskusiju lielā mērā noteikusi priekšvēlēšanu gaisotne un politisko spēku vēlme sevi parādīt.

Runājot par valdības trūkumiem, Rozenvalds vērsa uzmanību, ka valdības rīcības plānā ir vairāk nekā 150 punktu, turklāt gandrīz divām trešdaļām no tiem izpildes termiņš noteikts 1. oktobris. "Skaidrs, ka tas norāda uz to, ka tad jau vairs neko nevar paspēt," teica politologs.

Kā vēl vienu no trūkumiem, kas, pēc Rozenvalda sacītā, skars visus, viņš minēja skaidrības trūkumu par nākamā gada valsts budžeta veidošanas principiem. Lai gan šāda skaidrība iepriekš tikusi solīta, joprojām nav zināms, kā valdība plāno rīkoties - vai paredzēta izdevumu samazināšana, nodokļu celšana vai citi risinājumi.

Apkopojot valdības 100 dienu veikumu, viņš norādīja, ka tai vēl šī mēneša laikā ir daudz darāmā, tostarp izglītības jautājumos, kas raisījuši "viļņošanos" koalīcijā, kā arī saistībā ar vētras seku izvērtēšanu, sistēmas pilnveidošanu un kiberdrošības stiprināšanu.

Kopumā valdības darbā, Rozenvalda vērtējumā, ir gan sasniegumi, gan nopietni trūkumi. "Lai gan teikt, ka ir "pavisam labi", nevar, kopumā tā virzība ir pozitīva," teica politologs, piebilstot, ka ir arī nopietni trūkumi, pie kuriem valdībai jāpiestrādā.

Vērtējot Kulberga izredzes pēc vēlēšanām atkārtoti kļūt par Ministru prezidentu, Rozenvalds norādīja, ka pašreizējās partiju reitingu tendences liecina par labām AS pozīcijām. Gan SKDS, gan "Latvijas faktu" aptaujās politiskais spēks patlaban ir līderpozīcijās "ar zināmu atrāvienu" no konkurentiem.

Viņa ieskatā AS pēc vēlēšanām varētu pārņemt no "Jaunās vienotības" (JV) lielākā politiskā spēka lomu un iegūt līdzīgu vēlētāju atbalstu, kādu JV saņēma 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Šādā gadījumā Kulberga izredzes atkārtoti kļūt par premjeru būtu lielas, pauda politologs.

"Protams, svarīgi būs, kā sadalīsies balsis un kāda būs iespējamā koalīcija," teica Rozenvalds, piebilstot, ka par to varēs spriest 4. oktobra rītā.

Jau ziņots, ka Kulbergu premjera amatā un viņa valdību Saeima apstiprināja šā gada 28. maijā, tādējādi 4. septembrī ir 100. diena kopš šī valdība sākusi darbu.

Saeimas vēlēšanas gaidāmas oktobrī.