Ledāju atkāpšanās un kalnu nogāžu nestabilitāte arī Eiropā var radīt nepieciešamību pārvietot cilvēkus un infrastruktūru, aģentūras LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" pauda Latvijas Universitātes asociētais profesors, ģeologs un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters.

Nepālā šonedēļ turpinājusies cīņa ar kalnu katastrofu sekām. Kā vēsta "Associated Press", valdība pirmdien paziņoja par augusta postošo plūdu upuru meklēšanas un glābšanas operāciju noslēgšanu, turpmāk koncentrējoties uz atjaunošanas darbiem. Savukārt svētdien, 11. oktobrī, jauni plūdi Budhi Gandaki upē izraisījuši iedzīvotāju evakuāciju un ēku postījumus.

Lamsters sarunā par augusta katastrofu uzsvēra, ka ar ledāju pārmaiņām saistītais apdraudējums skar arī Alpus. Līdz gadsimta beigām prognozēta lielas daļas Alpu ledāju izzušana, bet zaudējumu apmērs būs atkarīgs no turpmākās sasilšanas.

Sabiedriskā aptauja Ar ko Apvienotajam sarakstam vajadzētu veidot jauno valdību? Balsot

"Iespējams, mums būs jāpārvieto infrastruktūra, jāpārvieto cilvēki," sacīja pētnieks.

Viņš skaidroja, ka siltums ietekmē gan ledājus, gan iežus. Kušanas ūdens iesūcas plaisās un var sasniegt ledāja pamatni, veicinot slīdēšanu. Savukārt, atkūstot ledum iežu plaisās, var mainīties nogāzes stabilitāte.

Vienlaikus vispārēja izpratne par sasilšanas ietekmi vēl neļauj nosaukt konkrēta nogruvuma izraisītāju. Katras nogāzes novērtēšanai nepieciešami dati par tās uzbūvi un ilgstoši novērojumi.

Lamsters norādīja, ka Alpi kā kalnu grēda nepazudīs, taču var mainīties vietas, kur iespējams droši dzīvot, pārvietoties un uzturēt infrastruktūru. Šaurajās ielejās pārcelšanās ir sarežģīta, jo mājas un ceļi bieži izbūvēti tur, kur tiem vispār ir bijusi vieta.

Pētnieks uzsvēra, ka arī nelabvēlīgu prognožu apstākļos ir jēga mazināt izmešus un gatavoties pārmaiņām. Lēnāka sasilšana dotu vairāk laika pielāgoties.

"Tas nenozīmē, ka mums nav nekas jādara. Tieši pretēji."